Kariess ir visizplatītākā slimība pasaulē, un tomēr vairums cilvēku nezina, kā tas īsti rodas un kāpēc vieniem zobi bojājas, bet citiem ne. Skaidrojam vienkārši: kas notiek zobā, četras stadijas, kā to apturēt un kad jau vajag ārstu. Kas ir kariess
Kariess nav "tārps" un nav caurums, kas rodas pats. Tā ir emaljas un dentīna sairšana skābē, ko ražo baktērijas jūsu mutē. Baktērijas pārtiek no cukura un miltiem, ko ēdat, un katru reizi pēc ēšanas 20–40 minūtes izdala skābi. Skābe izšķīdina minerālus no emaljas; siekalas pa starplaikiem tos atgriež. Kamēr izšķīdināšana un atjaunošana ir līdzsvarā, zobs ir vesels. Kad skābes uzbrukumi kļūst biežāki nekā atjaunošanās spēj kompensēt – rodas kariess.
Kāpēc vieniem bojājas, citiem ne
- Ēšanas biežums. Ne cik daudz cukura, bet cik reizes dienā. Konfekte katru stundu ir ļaunāka par kūku pēc pusdienām. Saldinātu kafiju vai limonādi malkot visu dienu – tas pats.
- Siekalas. Maz siekalu (medikamenti, stress, mutes elpošana naktī) nozīmē mazāk aizsardzības.
- Zobu forma. Dziļas vagas košļājamās virsmās un cieši stāvoši zobi uzkrāj aplikumu, ko birste nesasniedz.
- Fluors. Emalja ar fluoru šķīst grūtāk. Tāpēc pasta ar fluoru un fluorēšana pie higiēnistes strādā.
- Higiēna. Aplikums, kas paliek 24 stundas, kļūst skābāks un pielīp ciešāk. Divas reizes dienā ir minimums, diegs vakarā – tas, ko vairums izlaiž.
Četras stadijas
1. Baltais plankums
Emalja zaudējusi minerālus, bet virsma vēl vesela. Izskatās kā matēts, balts vai brūngans laukums, visbiežāk pie smaganas vai starp zobiem. Nesāp. Šo stadiju var apgriezt – fluors, higiēna un retākas saldās ēdienreizes ļauj emaljai atjaunoties. Urbt nevajag.
2. Emaljas kariess
Virsma ielūzusi, radies mazs dobums emaljā. Parasti nesāp, dažreiz jutīgums pret saldu. Vajag nelielu plombu; jo ātrāk, jo mazāku.
3. Dentīna kariess
Baktērijas sasniegušas dentīnu, kas ir mīkstāks, un tur izplatās ātrāk nekā emaljā – dobums iekšpusē ir lielāks, nekā izskatās no ārpuses. Sāp no salda, auksta, ēdiens iesprūst, elpa var kļūt nepatīkama. Vajag plombu, lieliem dobumiem – inleju.
4. Dziļais kariess
Līdz nervam palicis plāns dentīna slānis vai nekā. Sāpes ilgst pēc auksta un karsta, pamostaties naktī. Ja nervs vēl vesels – plomba ar aizsargājošu paliktni. Ja iekaisis – kanālu ārstēšana. Neārstēts – strutains iekaisums kaulā un zoba zaudēšana.
Kā kariess izskatās uz rentgena un kāpēc tas svarīgi
Starpzobu kariess (visbiežākais pieaugušajiem) ar aci nav redzams, kamēr nav sasniedzis dentīnu. Rentgenā to redz kā tumšu plankumu jau emaljas stadijā. Tāpēc profilaktiska pārbaude ar rentgenu reizi 1–2 gados (10–15 EUR par attēlu) ietaupa vairāk, nekā maksā.
Kariess bērniem
Piena zobu emalja ir plānāka, kariess tajā izplatās divreiz ātrāk. Biežākais cēlonis maziem bērniem – pudelīte ar saldu dzērienu vai pienu naktī. Piena zobus ārstē (50–60 EUR par plombu), jo neārstēts kariess sāp un inficē pastāvīgo zobu zem tā. Pirmā vizīte pie zobārsta – ap pirmo dzimšanas dienu, tad reizi pusgadā.
Kā apturēt kariesu, kamēr tas ir plankums
- Pasta ar fluoru 1350–1500 ppm divreiz dienā, neizskalot mutē pēc tīrīšanas – lai fluors paliek uz zobiem.
- Saldo – tikai ēdienreizēs. Starp ēdienreizēm ūdens, ne sula un ne saldināta kafija.
- Diegs vai starpzobu birstīte vakarā.
- Profesionālā higiēna un fluorēšana reizi pusgadā.
- Košļājamā gumija bez cukura pēc ēšanas – stimulē siekalas.
Kad jau vajag ārstu
Tiklīdz plankums kļuvis par dobumu vai zobs reaģē uz saldu un aukstu. Ārstēšana šajā stadijā ir viena vizīte un plomba par 90–130 EUR; nogaidot, tā kļūst par kanālu ārstēšanu par 120–320 EUR plus plombu, un vēlāk par kroni. Kā notiek ārstēšana un visas cenas – kariesa ārstēšanas lapā. Pieraksts: +371 22428688.
